alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
The establishment of the Béla Balázs Studio was initiated by young film professionals in 1959, but it was officially founded only in 1961. It served as a training studio for freshly graduated filmmakers, where they could make films that were not produced to be screened. Through its board, which consisted of elected members of the Studio, the BBS enjoyed partial autonomy over the redistribution of the yearly budget. Beginning in the 1970s, they started to involve “outsiders” in the activities of the studio, which became increasingly marked by two parallel tendencies: engaged forms of documentary and experimental analysis of the language of cinematography.