Atrašanās vieta

• Rīga Alberta iela 13, Latvia 1010
  Parādīt kartē

Valodas

• latviešu

Mājaslapa

• https://lcca.lv/

Kolekcijas nosaukums

• Hardija Lediņa kolekcija

Izcelsme un kultūras darbība

• Hardijs Lediņš visas savas dzīves laikā rūpīgi saglabāja materiālus par savu radošo darbību - poētiskus un cita veida tekstus, fotogrāfijas, mūzikas ierakstus, diapozitīvus, performanču video materiālus. 2000. gadu sākumā Jurim Boiko radās ideja publicēt 1982. gadā izveidotās radošās grupas NSRD jeb Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas antoloģiju, bet projektu neizdevās īstenot abu mākslinieku dzīves laikā. Gatavojoties grāmatas veidošanai, Hardijs Lediņš bija rūpīgi sakārtojis savu arhīvu, kuru 2007. gadā viņa māte Ruta Lediņa un dēls Pēteris Lediņš nodeva Latvijas Laikmetīgās mākslas centram (LLMC). NSRD antoloģiju LLMC sagatavoja 2015. gadā Hardija Lediņa gada ietvaros un to izdeva 2016. gadā, izmantojot foto un videomateriālus, manuskriptus no Hardija Lediņa kolekcijas, kā arī materiālus no Jura Boiko arhīva. Foto un video materiāli ir publicēti arī LLMC mājas lapā (https://lcca.lv/lv/petnieciba/#petnieciba-kolekcija) un tie ir daļa no Europeana kolekcijas. Savukārt audio albumi, tāpat arī foto un videomateriāli, Jura Boiko un Hardija Lediņa publikācijas, kā arī publikācijas par viņiem ir publicētas arī interneta vietnē "Pietura nebijušām sajūtām" (pietura.lv), kas ir veltīta viņu piemiņai.

  Hardija Lediņa kolekcija LLMC dokumentē vienu no visnozīmīgākajām parādībām Latvijas 20. gs. 70. un 80. gadu avangarda vēsturē. Tās centrā bija Hardija Lediņa personība. Viņš bija katalizators, kas radīja jaunas idejas un projektus, piesaistīja citas radošas personības. Apvienojot dzeju, mūziku, videomākslu, akcionismu, performances, paplašinājās izpratne par to, kas ir māksla. Starpdisciplinārisms un robežu nojaukšana starp mākslu un dzīvi bija būtiskākā NSRD un citu radošo projektu iezīme. Neskatoties uz to, ka NSRD bija ļoti neliela saskare ar oficiālo kultūras telpu, 80. gadu pirmās puses darbi padarīja NSRD un Hardiju Lediņu par "latviešu kultūras ikonām" (Ivars  Ījabs, 2015), galvenokārt pateicoties mūzikas albumiem, kas magnetofona lenšu ierakstos izplatījās jaunatnes vidū. Plašāku atpazīstamību NSRD ieguva līdz ar "pārbūves" sākumu, un 1988. -1989. gadā NSRD iegāja starptautiskajā apritē, piedaloties izstādē "Rīga - latviešu avangards" (Riga - Lettische Avantgarde) Rietumberlīnē, Ķīlē un Brēmenē. Atvēršanās Rietumiem pavēra plašākas iespējas iegūt zināšanas par Rietumu avangardu, paplašināja multimediālās mākslas tehniskās iespējas. Tomēr jauniegūtā radošā brīvība iezīmēja NSRD radošu krīzi un darbības pārtraukšanu. Hardijs Lediņš un Juris Boiko turpināja darbību individuāli. Lediņš izveidoja "Aptuvenās mākslas aģentūru", ar kuras palīdzību vēlējās īstenot dažādus projektus. Juris Boiko darbojās kā videomākslinieks un izstāžu kurators. 90. gados interese Latvijā par Hardija Lediņa un Jura Boiko mantojumu mazinājās, bet tā atdzima 21. gadsimta sākumā, un to pierāda arī Hardija Lediņa gada pasākumu popularitāte. Turklāt viņu mantojums arvien vairāk tiek novērtēts arī ārzemēs. Tā 2017. gadā Beļģijā, Gentē izdeva divas viņu dziesmu izlases platēs. 2016.-2017. gadā NSRD bija pārstāvēta izstādē “Notes from the Underground. Art and Alternative Music in Eastern Europe 1968-1994” Lodzā (Polijā) un Berlīnē (Vācijā). 2017.- 2018. gadā Žilinā (Slovēnijā) un Cīrihē (Šveicē) viņu darbi tika eksponēti izstādē "Poetry & Performance. The Eastern European Perspective".

   

Satura apraksts

• Hardija Lediņa kolekcija dokumentē vienu no vissvarīgākajām neoavangarda un alternatīvās mākslas izpausmēm Latvijā 20. gs. 70. un 80. gados, kas ir saistīta ar Lediņa un Jura Boiko darbību multimediālās un starpdisciplinārās mākslas laukā. Hardijs Lediņš un Juris Boiko turpināja darboties avangarda mākslas laukā 90. gados, taču sava mantojuma ietekmīgāko daļu viņi radīja 70. gadu beigās un 80. gados, it sevišķi "Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīcas (NSRD)" darbības laikā. Hardijs Lediņš bija šī tandēma dzinējspēks, katalizators, viņš ap sevi vienmēr pulcēja radošas personības, kas centās paplašināt radošo darbību ārpus ierastajām izpausmes formām. Hardijs Lediņš apzinājās savas mākslinieciskās izpausmes kā alternatīvo kultūru. Tā atklāti neizaicināja oficiālo padomju kultūru, bet pastāvēja tai paralēli tai, tajā pat laikā oficiālā kultūra bija atskaites punkts, atsauču un alūziju avots. Hardijs Lediņš izmantoja arī oficiālo institūciju dažkārt radītās iespējas paust savas idejas, piemēram, piedaloties jauno arhitektu izstādēs un 1984. gadā notikušajā izstādē "Daba, Vide, Cilvēks". Hardija Lediņa un viņa domubiedru aktivitātes kļuva iespējamas tādēļ, ka padomju Latvijas varas iestāžu kultūras politika 70. un 80. gados kļuva pielaidīgāka un pieļāva publiskas aktivitātes līdz zināmai robežai. Diskotēkas, kurās spēlēja new wave mūziku, kā arī "Dzelteno pastnieku" un Hardija Lediņa un Jura Boiko pirmos albumus, veidoja multimediālas performances, bija ļoti populāras jaunatnes vidū. NSRD darbība  "ar brīvajām un rotaļīgajām, absurda, ironijas vai humora piepildītajām noskaņām drosmīgi atšķīrās no "normālās" padomju kultūras ainas" (Ieva Astahovska, Māra Žeikare (2016). Boiko un Lediņa aisberga ilgas un vulkāna sapņi. Grām: Ieva Astahovska, Māra Žeikare (sast.). NSRD. Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca: Juris Boiko un Hardijs Lediņš. Rīga: Latvijas laikmetīgās mākslas centrs, 14.lpp.). NSRD ar centieniem veidot starpdisciplināru un multimediālu mākslu, iekļaujas Austrumeiropas 60.-80. gadu neoavangarda kultūras kontekstā, tajā pat laikā tai piemita savas lokālas un personību noteiktas iezīmes, kas padara to par unikālu parādību.

Operators/-i

• Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Īpašnieks/-i

• Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs

Kolekcijā ieinteresētā/-ās persona/-as

• Astahovska, Ieva
• Žeikare, Māra

Darbības ģeogrāfiskais mērogs pēdējā laikā

• starptautisks

Temati

• avangards, neoavangards
• mediju māksla (digitālā māksla)
• mūzika (roks, panks, alternatīvā, klasiskā utt.)

Izveidotāji

• Lediņš, Hardijs

Izveidošanas datums

• 1971

Izveidošanas vieta

• Riga, Latvia
  Parādīt kartē

Satura veidotāji

• Boiko, Juris
• Lediņš, Hardijs

Svarīgi notikumi kolekcijas vēsturē

• Hardija Lediņa gads 2015. gadā

Nozīmīgi vienumi

• Akciju sērija "Gājieni uz Bolderāju" 1980.-1987. gadā

Piekļuves veids

• publiski pilnībā pieejams

Publikācijas

• Ieva Astahovska, Māra Žeikare, compilers, editors (2016). Workshop for the Restoration of Unfelt Feelings: Juris Boiko and Hardijs Lediņš. Riga: The Latvian Centre for Contemporary Art.

Ieraksta autori

• Bleiere, Daina

Atsauču saraksts

Žeikare, Māra, Astahovska, Ieva, interview by Bleiere, Daina , July 16, 2018. COURAGE Registry Oral History Collection