alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
The digital photography collection of Harald Hauswald was acquired at the end of 2017 by the Federal Foundation for the Reappraisal of the SED Dictatorship. It represents a valuable collection from one of the most significant photographers from the GDR. Hauswald’s snapshots from everyday life in East Berlin provide insight into a bygone era, and which acquired public acclaim and support following the toppling of the regime in 1990. The current collection is in the process to be expanded and by the end of 2019 is expected to include the photographer’s entire life work in digitalized form.
The collection of photographs by Croatian conceptual artist Tomislav Gotovac presents four performances (Reading the Newspapers, Listening to the Radio, Watching Television and Telephoning) from the 1980 and 1981 in which the artist awaited the death of Yugoslavian President Josip Broz Tito, thus underscoring the social and media psychosis of that moment. The work used a subversive strategy by which the artist indirectly drew the public and socialist regime into the performance, leaving them to think: what is the artist showing?