alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
Heiner Müller was one of the most important German dramatists of the 20th century. After his drama Die Umsiedlerin (The Resettler Woman) was censored in 1961, following a single performance, many of his plays prohibited in the GDR were staged in the West. The core of the constantly expanding Heiner-Müller-Archiv / Transitraum is Müller's personal library. While Müller's manuscripts are kept at the Academy of Arts, his library constitutes a separate collection run by the Institute for German Literature at the Humboldt-University of Berlin.
The collection of photographs by Croatian conceptual artist Tomislav Gotovac presents four performances (Reading the Newspapers, Listening to the Radio, Watching Television and Telephoning) from the 1980 and 1981 in which the artist awaited the death of Yugoslavian President Josip Broz Tito, thus underscoring the social and media psychosis of that moment. The work used a subversive strategy by which the artist indirectly drew the public and socialist regime into the performance, leaving them to think: what is the artist showing?
