alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
Fekete Lyuk means black hole in Hungarian. It reminds most Hungarians of a legendary club, which emerged quite suddenly in a traditional working-class district. It had a cult following among young intellectuals, punks, and skinheads, but it also quickly became a symbol of nonconformity and rebellion. However, hardly anybody remembers Gyula Nagy, the man who as an agitprop educator founded the Fekete Lyuk club.
Bratislavské listy [Bratislava Papers] was a Christian-political samizdat created from 1988 to 1989, with 4 published issues. The Collection of Bratislavské listy Editorial Office was created in 2002 by the newly established Nation’s Memory Institute, an institution governed by public law that is focused on research and the collecting of documents from socialist era. This collection contains not only published issues of Bratislavské listy, documents such as correspondence, manuscripts, and personal notes of authors dealing with topics discussed in Bratislavské listy, but also unique original appeals to the Czechoslovak President signed, among others, by Alexander Dubček, Martin M. Šimečka or Ján Langoš.
The collection contains samizdat editions of religious literature and hymnals and illegal recordings on magnetic tapes, SPs, LPs and audio cassettes. It documents the work of the members of the Unity of the Brethren Baptists and their teetering between what was permitted by the government’s supervision over the churches and their own ideas about evangelization in the period of socialism.