alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
The modern collection of the Gallery of Szombathely eloquently exemplifies the complex relationship between official culture and the culture of dissent during the socialist period. The genealogy of the collection is inseparable from the conservation of the leftist counter-culture of the Horthy era, especially of the legacy of the left-wing painter Gyula Derkovits, who was born in Szombathely. The collection of artworks was based on the notion of “progress,” and it became increasingly intense in the 1970s, but it only partly followed the socialist canon. It also initiated the emergence of new and critical trends that were in opposition to the official culture politics.
