alternatīvais dzīvesveids un ikdienas pretošanās alternatīvas izglītības formas
autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie avangarda kultūra
avangards, neoavangards
cenzūra
cilvēki, kas apzināti atsakās no karadienesta reliģisku vai idejisku motīvu vadīti
cilvēktiesību kustība dabas aizsardzība
demokrātiskā opozīcija
emigrācija/trimda
etniskas kustības
filma filozofiskas/teorētiskas kustības
jaunatnes kultūra kritiskā zinātne
literatūra un literatūras kritika mediju māksla
miera kustības
minoritāšu kustības mūzika nacionālās kustības
neatkarīgā žurnālistika partijas disidenti
populārā kultūra
reliģisks aktīvisms
samizdats un tamizdats
sieviešu kustība sociālās kustības
studentu kustība tautas kultūra
teātris un izpildītājmākslas
tēlotājmāksla uzraudzība
vizuālā māksla
zinātniskā kritika
aprīkojums
apģērbs
artefakti
audioieraksti citi mākslas darbi
cits
filma
fotogrāfijas
gleznas
grafika
juridiska un/vai finanšu dokumentācija
karikatūras lietišķās mākslas priekšmeti manuskripti
mēbeles
mūzikas ieraksti pelēkā literatūra piemiņlietas
publikācijas
skulptūras
videoieraksti
The items in Rudolf Sikora’s personal collection are important because of the value they acquired through their connection between the original artistic happenings and the meaning they were given in relation to normalisation-era policies. Their reference to the avant-garde were seen as oppositional, and this fact influenced Sikora’s further activities as well as the entire group of artists commenting on and creating works with similar themes, such as environmental issues. The collection was created gradually since 1970, particularly from the time of a so-called Open atelier in his appartement on Tehelná street in Bratislava (19 December 1970). Although the pieces in his personal collection are only a fraction of his artistic production, for the majority of this was recently acquired by the Slovak national gallery, they still have significant value.
The aim of the C³ video archive is the complete compilation, preservation, cataloguing, archiving and digital transfer of Hungarian video art. Primarily, it was visual artists who began to experiment with this difficult-to-access (due to state control) medium in the second half of the 1970s. Their endeavours were not institutionally supported, with the exception of a few independent workshops. The archive aims to preserve these technologically unstable materials (earlier considered radical approaches to the moving image) in digital format, and, based on research, to make them available in their historical and international context.
