Protesta kampaņa pret Daugavpils HES celtniecību 1986. - 1987. gadā bija pirmais "pārbūves" notikums, kas izraisīja plašas sabiedrības, it sevišķi inteliģences iesaistīšanos, un tā bija pirmais solis ceļā uz nacionālās neatkarības atgūšanu. Tas bija pirmais gadījums padomju okupācijas laikā, kad inteliģences centieni aizsargāt Latvijas dabas un kultūras bagātības izrādījās veiksmīgi.
Protesta vēstules un citi materiāli pret Daugavpils HES celtniecību (1986-1987)
Izcelsme un kultūras darbība
1986. gadā žurnālists Dainis Īvāns (dz. 1955.g.) un inženieris un literāts Artūrs Snips (dz. 1949. g.) nedēlas laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēja rakstu par negatīvajām ekoloģiskajām un ekonomiskajām sekām, kuras izraisīs jau uzsāktā Daugavpils hidroelektrostacijas celtniecība. Raksts izraisīja vērā ņemamu sabiedrības interesi un publiskas diskusijas. Lai gan Latvijas PSR vadība sākumā centās izvairīties no jautājuma apspriešanas, ietekmīgu intelektuālo aprindu iesaistīšanās, it sevišķi no Zinātņu akadēmijas "pārbūves" apstākļos nebija iespējams ignorēt, tādēļ pēc visai asām diskusijām ar Daugavpils HES celtniecību nācās apturēt. Tā bija pirmā masu protesta akcija Latvijas PSR, kuras gaitā tika savākti apmēram 34 tūkstoši parakstu pret HES celtniecību. Tā arī bija pirmais gadījums, kas liecināja, ka kolektīvas protesta akcijas var būt efektīvas. Kolekcija sastāv no materiāliem, kurus ir vākuši kā paši Daugavas muzeja darbinieki 1986.-1987. gadā, tā arī no dokumentiem, publikācijām, referātiem, fotoattēliem, kurus 1987.-1998. gadā ir dāvinājuši cilvēki, kas bija iesaistīti kampaņā. Pārsvarā tie bija cilvēki, kas bija iesaistīti protestos, bet ir arī viņu oponentu dāvinājumi. Daļa materiālu atspoguļo diskusiju par dažādiem Daugavpils celtniecības ekoloģiskajiem, ekonomiskajiem un tehniskajiem aspektiem, bet kolekcijas interesantākā daļa ir protesta vēstules pret HES celtniecību. Dažas no tām ir individuālas, bet lielākā daļa ir kolektīvas, un tās ir parakstījuši studenti, Akadēmiskā Drāmas teātra (tagad Nacionālā teātra), Operas un baleta teātra (tagad Nacionālā Opera un Balets) un citu organizāciju darbinieki. Jāatzīmē, ka Daugavas muzeja (tolaik Doles vēstures muzeja) darbinieki arī aktīvi iesaistījās protesta kampaņā. Muzeja direktore uzstājās daudzās organizācijās, rādot diapozitīvus un stāstot par Daugavas ieleju un tās vēsturi, kā arī par Pļaviņu un Rīgas HES celtniecības radītajām sekām. Muzeja kolekciju dokumenti un citi materiāli par 1986.-1987. gada protestiem pret Daugavpils HES celtniecību tiek izmantoti muzeja pastāvīgajā ekspozīcijā, kā arī dažādās izstādēs. Tie ir izmantoti arī grāmatā "Atmiņu Daugava" (2013) par Pļaviņu HES celtniecības rezultātā appludināto Daugavas senleju. 2017. gada 21. septembrī Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā tika atvērta izstāde "Daugavai būt", kas veltīta 1958.-1959. un 1986.-1987. kampaņām par Daugavas ielejas saglabāšanu.
Satura apraksts
Protesta kampaņa pret Daugavpils HES celtniecību 1986. - 1987. gadā bija pirmais "pārbūves" notikums, kas izraisīja plašas sabiedrības, it sevišķi inteliģences iesaistīšanos, un tā bija pirmais solis ceļā uz masu kustības veidošanos nacionālās neatkarības atgūšanai.
