Lidija Doroņina-Lasmane ir viena no pazīstamākajām latviešu disidentēm. Dzimusi baptistu ģimenē 1925. gadā. Pirmo reizi viņu notiesāja 21 gada vecumā uz pieciem gadiem Gulagā par zāļu gādāšanu nacionālajiem partizāniem. Lidijas tēvu notiesāja uz 10 gadiem, bet māti – uz trīs gadiem nosacīti. 1951. gadā pēc soda izciešanas Lidija bija spiesta palikt izsūtījumā Vorkutā un Latvijā varēja atgriezties tikai pēc Staļina nāves. 1970. gadā viņu notiesāja otrreiz uz 2 gadiem par aizliegtās literatūras lasīšanu un izplatīšanu. Trešo reizi viņu sodīja 1983. gadā par piedalīšanos “Gaismas akcijā”. Lai gan piesprieda piecus gadus, 1987. gadā viņu, tāpat kā vairākus citus politieslodzītos, atbrīvoja. Atgriezusies no ieslodzījuma L. Doroņina-Lasmane kļuva par vienu no žurnāla “Auseklis” izdevējiem. 1994. gadā L. Doroņinu-Lasmani apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeni, bet viņa no tā atteicās, jo bija pārliecināta, ka vienlaicīgi ordenis piešķirts arī vairākiem VDK informatoriem.