Atrašanās vieta

• Rīga Tērbatas iela 75, Latvia 1001
  Parādīt kartē

Valodas

• krievu
• latviešu

Kolekcijas nosaukums

• Broņislavas Martuževas kolekcija

Izcelsme un kultūras darbība

• Kolekciju veido vairāk nekā 2400 glabāšanas vienību: sarakste, manuskripti, priekšmeti. Pārsvarā kolekcija ir veidojusies pēc Broņislavas Martuževas atbrīvošanas no ieslodzījuma 1956. gadā, taču daļa artefaktu ir bijuši ģimenes īpašumā (piemēram, brāļa Pētera izgatavotā cītara), citi ir no viņas nelegālās darbības laika (dzejas klade, rokraksta žurnāla "Dzimtene" numuri), citi bija veidoti vai saņemti kā dāvana Ozerlaga nometnēs. Lielāko daļu kolekcijas veido vēstules un pastkartes. Mazākā daļa no tām (ap 160) ir pašas Martuževas rakstītās vēstules, galvenokārt ģimenes locekļiem, jo viņa kopš jaunības slimoja ar tuberkulozi un pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma ilgākus laika posmus ārstējās slimnīcās un sanatorijās. Lielākā daļa sarakstes (vairāk nekā 2000 vienības) ir vēstules un pastkartes, kuras Martuževai ir rakstījuši dažādi cilvēki, tostarp draudzenes, kas tika iegūtas ieslodzījuma laikā. Viņu vidū bija t.s. Franču grupas lietās notiesātās dzejniece Elza Stērste (1885—1976), franču literatūras tulkotāja Maija Silmale (1924—1973), kā arī citi represētie Latvijas kultūras aprindu pārstāvji. Martuževa ir rūpīgi saglabājusi savu korespondenci, un tā ir vērtīgs avots pētniekiem, lai izpētītu padomju režīma represēto kultūras darbinieku vidi 1960. un 1970. gados. B. Martuževas pretošanās padomju režīmam bija patriotiska un principiāla, viņa nevarēja samierināties ne ar padomju okupāciju, ne arī ar padomju totalitāro politisko režīmu. Ne Martuževu, ne arī viņas draugus režīmam intelektuālā ziņā neizdevās pakļaut, un viņi bija pastāvīgā varas iestāžu uzmanības lokā.  Maiju Silmali 1971. gadā Valsts drošības komiteja arestēja un ieslodzīja psihiatriskajā slimnīcā, un tikai protesti ārzemēs piespieda pēc dažiem mēnešiem viņu atbrīvot, taču viņai neļāva publicēties. Padomju okupācijas laikā Broņislavu Martuževu maz pazina ārpus viņas radu un draugu loka, bet līdz ar Trešās Atmodas sākumu, par viņu kā par nacionālās pagrīdes cīnītāju, bijušo politisko ieslodzīto un dzejnieci uzzināja plaša sabiedrība. 1990. gadā iznāca pirmais dzejoļu krājums ar pašas vārdu (1981. un 1987. gadā bija publicēti divi dzejoļu krājumi ar radinieces dzejnieces Evas Mārtužas vārdu). B. Martuževa kļuva par publiski pazīstamu personību. Viņu aicināja piedalīties dažādos pasākumos, piešķīra apbalvojumus; korespondentu loks strauji pieauga, jo ar viņu vēlējās sazināties rakstnieki, žurnālisti, trimdas pārstāvji, literatūrzinātnieki, bijušie politieslodzītie. Kolekcija Rakstniecības un mūzikas muzejā sāka veidoties 1990. gadu vidū un līdz 2000. gadu sākumam. B. Martuževa pakāpeniski dāvināja muzejam savu personīgo arhīvu un nozīmīgākās piemiņas lietas.

Satura apraksts

• Kolekcija sastāv no vairāk nekā 2400 artefaktiem: sarakstes, rokrakstiem, ģimenes un personīgām lietām. Kolekcija pārsvarā ir veidojusies pēc Broņislava Martuževas atbrīvošanas no ieslodzījuma 1956. gadā. Tomēr kolekcijā ir arī īpaši vērtīgi priekšmeti un dokumenti, kas saglabājušies no viņas nelegālās dzīves laika 1946.-1951. gadā - dzejoļu klade, nelegālo izdevumu "Dzimtene" un "Mazais Vēstnesis" numuri, kā arī no ieslodzījuma laika Ozerlagā - no maizes drupačām izgatavots rožukronis, kuru uzdāvinājusi nāru biedrene baltkrieviete, kad Broņislava bijusi smagi slima, kā arī sešas pašdarinātas burtnīciņas (8-16 lpp.) ar viņas pašas un citu dzejnieku(Aleksandra Bloka, Mihaila Ļermontova) dzejoļiem, kas 1952.-1954. gadā dāvinātas ieslodzījuma biedrenei Ārijai Blumbergai (prec. Helšteina).  Lielu daļu kolekcijas veido vēstules un pastkartes no ieslodzījuma laika draudzenēm un paziņām, viņu vidū bija tulkotāja Maija Silmale, dzejniece Elza Stērste, tulkotāja Milda Grīnfelde u.c. Martuževas korespondentu vēstules parāda ļoti spilgtu viņas un viņas paziņu loka intelektuālo interešu ainu, dzīvi pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma, bijušo ieslodzīto savstarpējo solidaritāti un atbalstu. Korespondence, kas veidojusies pēc 1988. gada liecina par lielo sabiedrības interesi par Martuževu un viņas ieguldījuma nacionālās pretošanās kustībā padomju okupācijai vispārēju atzīšanu.

Saturs

• manuskripti (ego-dokumenti, dienasgrāmatas, piezīmes, vēstules, uzmetumi utt.): 1000-

Operators/-i

• Rakstniecības un mūzikas muzejs

Īpašnieks/-i

• Rakstniecības un mūzikas muzejs

Kolekcijā ieinteresētā/-ās persona/-as

• Egliena, Anna
• Martuževa, Broņislava
• Rakstniecības un mūzikas muzejs

Darbības ģeogrāfiskais mērogs pēdējā laikā

• nacionāls

Temati

• Autoritāro/totalitāro režīmu vajāšanas pārdzīvojušie
• literatūra un literatūras kritika
• nacionālās kustības (patriotiskā opozīcija)

Izveidotāji

• Martuževa, Broņislava

Izveidošanas datums

• 1946

Izveidošanas vieta

• Lazdukalna pagasts, Latvia
  Parādīt kartē

Satura veidotāji

• Martuževa, Broņislava

Svarīgi notikumi kolekcijas vēsturē

• 2014. gadā kolekciju izmantoja, veidojot muzikālu izrādi "Rakstītāja"

Nozīmīgi vienumi

• Pagrīdes izdevums "Dzimtene", 1950. gada maija numurs

Piekļuves veids

• publiski pilnībā pieejams

Daļa no tīkla

• Latvijas Muzeju biedrība

Ieraksta autori

• Bleiere, Daina

Atsauču saraksts

Martuževa, Broņislava. 2014. Kopotas dzejas. Rīga: Zvaigzne ABC;

Martuževa, Broņislava. 1990. Ceļu krusti: dzeja. Rīga: Liesma;

Latvijas Radio koris. 2016. Rakstītāja: Broņislava Martuževa. Rīga: Mūzikas nams Daile (CD);

Kolmane, Ināra, režisore un producente. c2014. Broņislava Martuževa. Rīga: Zvaigzne ABS, filmu studija "Deviņi" (videotape, DVD);

Vidiņš, Zigurds, režisors. c2005. Gaismas lāse: Broņislava Martuževa. Latvija: Studija2 (videotape, DVD).

Egliena, Anna, interview by Bleiere, Daina , January 23, 2018. COURAGE Registry Oral History Collection