Elza Rudenāja (1911-1998) dzimusi Madonas apriņķī. Viņa studēja vēsturi Latvijas Universitātē, kur arheologa Franča Baloža iespaidā attīstījās viņas interese par šo nozari. Pēc universitātes beigšanas viņa strādāja Pieminekļu valdē un ieguva iemaņas muzeju darbā. 1944. gada augustā viņa griezās pie Madonas apriņķa Kompartijas komitejas pirmās sekretāres Ievas Pliesmanes ar priekšlikumu organizēt novadpētniecības muzeju. Pliesmane ideju atbalstīja un jau septembrī muzeju atvēra. Rudenāja vadīja muzeju līdz 1990. gadam, kad slimības dēļ bija spiesta atkāpties. Vietējo varas iestāžu attieksme pret muzeju no 1940. līdz 1960. gadiem ne vienmēr bija atbalstoša, taču Rudenāja spēja padarīt Madonas muzeju par vienu no labākajiem novadpētniecības muzejiem Latvijā. Turklāt viņa nebija Kompartijas biedrene, kas bija drīzāk neparasti muzeju direktoriem tajā laikā. Rudenāja deva darbu vairākiem padomju politisko represiju upuriem. Neskatoties uz periodiskiem uzbrukumiem muzejam, Rudenāja spēja saglabāt savu posteni, lielā mērā pateicoties sabiedriskumam un plašajam atbalstītāju un draugu lokam kultūras aprindās. Daudzi no tiem, piemēram, dzejniece Mirdza Ķempe, bija pietiekami ietekmīgi, lai aizsargātu Rudenāju un Madonas muzeju pret nelabvēļiem. Situācija kļuva vieglāka septiņdesmitajos gados, kad Rudenājas kā nozīmīgas kultūras personības reputāciju vairs neviens neapstrīdēja, un pozitīvāka kļuva arī vietējās varas attieksme pret kultūras mantojumu. Rudenājas novadpētnieciskās intereses lielā mērā bija saistītas ar senvēsturi, arheoloģiju un ar pirmspadomju periodu kopumā. Viņa arī bija ļoti ieinteresēta literatūrā un mākslā, tādēļ ar lielu entuziasmu piedalījās kultūras darbinieku memoriālo muzeju izveidē. Paralēli kolekciju veidošanai un uzturēšanai Rudenāja daudz enerģijas veltīja izglītojošam darbam kā pieaugušo, tā skolēnu vidū. Rudenāja nekad atklāti neizaicināja padomju režīmu, taču viņai ļoti bieži nācās balansēt uz robežas starp nacionālās kultūras mantojuma uzturēšanu un starp vietējo un republikas varas iestāžu ideoloģiskajām prasībām.
Viese, Saulcerīte. 1997. "Ar Triju Zvaigžņu ordeņa starojumu. Ordeņa virsniece Elza Rudenāja". Latvijas Vēstnesis, August 8. Accessed August 29, 2018. http://www.vestnesis.lv/ta/id/44637;
Urtāns, Valdislavs. 1981. Arheoloģijas atmiņu drumslas par dažām ikdienišķām Rudenāju Elzas dienām Madonā. Madona Local History and Art Museum, MNM Z.arh.1309.