Juris Boiko (1954-2002) dzimis Kuibiševā (tagad Samāra) Krievijā politiski represēto ģimenē. Viņa tēvs bija ukrainis, bet māte latviete. 1958. gadā ģimene pārcēlās uz Latviju. Skolā 1963. gadā viņš iepazinās ar Hardiju Lediņu. Kopā ar viņu veidoja rokraksta žurnālus, kas piesaistīja VDK uzmanību. Tā rezultātā, beidzot skolu, viņam izsniedza raksturojumu, kas liedza iestāties augstākajās mācību iestādēs. Juris Boiko studēja glezniecību pie Birutas Delles un Anša Stundas un ieguva mākslinieka noformētāja diplomu Tautas augstskolā. Pēc dienesta padomju Armijā viņš īsu laiku strādāja par bibliotekāru Latvijas PSR Valsts bibliotēkā, bet pēc tam līdz pat 80. gadu beigām - par mākslinieku noformētāju Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Botāniskajā dārzā Salaspilī. Juris Boiko sadarbojās ar Hardiju Lediņu līdz 1989. gadam kopīgos eksperimentālās mūzikas un NSRD projektos. Pēc 1989. gada viņš darbojās neatkarīgi, veidojot video instalācijas, darbojoties kā mākslas izstāžu kurators, mūža beigās strādāja arī grafiskajā dizainā. Viņš arī tulkoja no angļu un vācu valodas un rakstīja dzeju.
