Courage projekts, Reģistrs un tā izmantošana izglītībā
Courage projekts (“Cultural Opposition – Understanding the CultuRal HeritAGE of Dissent in the Former Socialist Countries” – Kultūras opozīcija: sapratne par pretestības kultūras mantojumu bijušajās sociālistiskajās valstīs) aplūko bagātīgo bijušo Austrumeiropas sociālistisko valstu kultūras pretestības mantojumu, pētot kolekcijas par kultūras pretošanos. Tā mērķis ir iziet ārpus labi zināmajiem propagandas un sociālistiskā reālisma mākslas attēlojumiem, vienkāršotām šā laika kultūras dzīves interpretācijām, labi pazīstamiem priekšstatiem un klišejām par politisko pretošanos un disidentismu, tas pievēršas dažādām kultūras pretestības formām ikdienas dzīvē un pilsoniskajai drosmei. Projektā tiek veidota tiešsaistes datu bāze – Reģistrs. Tajā ir ievietoti kolekciju apraksti un ar tiem saistīts liels daudzums informācijas par cilvēkiem, notikumiem, grupām un tekstiem.
No šāda skaidrojošā skatupunkta, projekta partneri, kas veidoja Reģistru, ir pārliecināti, ka bagātīgo materiālu, kas projektā tika apkopots, ir lietderīgi pielietot kā izglītojošu materiālu dažādās izglītības formās. Tiešsaistes izglītojošie materiāli atklās mazāk zināmas bijušo sociālisma valstu kultūras dzīves izpausmes un sekmēs mācīšanu un mācīšanos par šo laikmetu. Tādā veidā “COURAGE sasaistīs opozīcijas kustību vērtības un vēsturi ar personisko vidi, vietām un sociālajām grupām. Tas sasaistīs tās ar mūsdienu jauniešu ģimenēm un sociālo vēsturi”.
Vidusskolēni ir viena no projekta mērķa grupām. Ar kolekcijās saglabāto neskaitāmo stāstu, datu, tekstu, piemēru, cilvēku u.c. palīdzību skolēni:
- var iegūt dziļākas zināšanas par sociālisma laikmetu,
- var iegūt dziļāku sapratni par kolaborāciju un pretestību šajā laikā,
- var iepazīties ar varonības, pretošanās un mērķtiecīgas darbošanās vērtībām,
- kā arī ar kolaborācijas un pretestības ētiskajām un politiskajām dilemmām,
- var attīstīt vēstures izpratnes prasmes;
- viņi arī mācīsies saprast, cik svarīgi ir vākt pagātnes liecības un saglabāt tās nākotnei.
Reģistru un citus projektā izveidotos produktus skolotāji var izmantot kā brīvi pieejamus avotus bez jebkādiem norādījumiem. Taču projekta partneri ir nolēmuši izveidot dažus izglītības materiālus, lai iedrošinātu skolotājus izmantot Courage. Mūsu eksperti izvēlējās dažas projektā atspoguļotās tēmas un sagatavoja astoņas nodarbības ar spēlēm un uzdevumiem, kas parāda, kā var pielietot Reģistru (kopā ar citiem projekta radītajiem produktiem: rokasgrāmatām, filmu festivālu un izstādes materiāliem).
Pamatskolas un vidusskolas audzēkņi (12-18 gadu vecumā) ir nodarbību mērķa grupa. Lai gan dažas materiāla daļas skolēni var izmantot patstāvīgi, pamatā nodarbības ir sagatavotas skolotāju lietošanai.
Reģistram un uz to balstītajam izglītošanas darbam ir zināmas robežas. Datu bāze ir tikai materiālu izlase, un nodarbības sastāv no atsevišķiem šo atlasīto datu elementiem. Skatupunktu lielā mērā nosaka aprakstītās kolekcijas. Turklāt Reģistrs pārsvarā sastāv no kolekciju aprakstiem ar nelielu daudzumu pavadošās informācijas, bet tajā ir samērā maz tekstu un tiešo materiālu no pašām kolekcijām. Tādēļ dažās nodarbībās materiāls no Reģistra ir apvienots ar citiem avotiem.
Nodarbību angļu valodas versija ir sagatavota starptautiskai auditorijai, cenšoties iekļaut dažādu valstu vēsturi. Pārtulkotās un adaptētās nodarbību versijās ir iekļauti elementi, kas ir interesantāki vietējā skatījumā, un tās vairāk aplūko vietējos notikumus. Tomēr viens no projekta mērķiem ir palīdzēt skolēniem iepazīt un ņemt vērā ne tikai savu nacionālo, bet arī kopējo Austrumeiropas kontekstu.
Pedagoģiskie principi un metodoloģija
Tā kā skolotāji var brīvi izmantot nodarbību materiālu un integrēt to savā praksē, katrs/-a skolotājs/-a var sekot saviem pedagoģiskajiem principiem, metodoloģiskajiem uzstādījumiem un pierastajai praksei. Tomēr mēs piedāvājam zināmu pedagoģisku pieeju, kas ir atbilstoša materiālam un kuru skolotāji var izmantot kā konceptuālu ietvaru. Mūsu galvenais uzstādījums ir tāds, ka iepazīstot ar kultūras pretestību saistītās pagātnes personības, cilvēkus, fenomenus, grupas, notikumus, tekstus un procesus, mūsdienu jaunatne var apgūt mūsdienās būtiskas attieksmes, zināšanas un prasmes. Vēstures studijas var skolēniem palīdzēt paraudzīties uz viņu tagadējo dzīvi citām acīm. Nodarbības veicina interpretācijas, bet interpretēšana nozīmē pielietot kritisku skatījumu mūsu tagadnei un pagātnei. Tā veido attieksmi pret pētniecību, jautājumu uzdošanu un kritiskas domāšanas prasmēm. Tādēļ nodarbībās ir parādīta situāciju sarežģītība, dilemmas un iespējamās interpretācijas. Tajās nav mēģināts paust vienu vai vienpusīgu skatījumu uz notikumiem. Tās izvirza jautājumus un aktīvi iesaista skolēnus saišu meklēšanā starp pagātnes notikumiem un viņu tagadējo realitāti. Būtiski, lai uz nodarbību tekstiem balstīto izglītošanās procesu nodarbību aktīvi sekmētu skolotāji. Mūsu koncepts balstās uz pedagoģiju, kuras pamatā ir aktīva darbība; mēs saskatām skolēnus kā aktīvus subjektus, kas, tāpat kā cilvēki, par kuriem runā nodarbības, ir daļa no sava konteksta. Tas rada pozitīvu spriedzi starp cilvēku darbību kā subjektiem, viņu spēju darboties aktīvi un viņu iesaisti savā sociālajā un kultūras kontekstā ar tā ierobežojumiem un iespējām, kā arī tā atskaites punktiem, kas ietekmē cilvēku skatījumu un domāšanas veidu. Skolotāji var produktīvi izmantot šo spriedzi, izgaismojot līdzības un atšķirības pagātnes un tagadnes vēsturiskajā situācijā, tādā veidā uzlabojot audzēkņu sociālās kompetences. Skolēni var paskatīties uz savu realitāti šajā sarežģītajā veidā un atklāt, kā viņi ir saistīti ar savu sociālo un kultūras kontekstu. Turklāt ar skolotāju palīdzību skolēni var iegūt būtiskas zināšanas, apgūt avotu interpretācijas prasmes un pārdomāt savu realitāti, lai kļūtu par aktīviem pilsoņiem.
Būtiski pieskarties jautājumam par materiālu sasaisti ar skolas mācību plāniem. Dažādās valstīs ir fundamentālas atšķirības skolu programmās. Nodarbības ir iespējams integrēt skolas programmā, it sevišķi valstīs, kurās vēstures un literatūras programmā ir iekļauts valsts sociālisma laikmets, taču tās var izmantot arī kā materiālu, kas iziet ārpus oficiālajām programmām, un to var izmantot saistībā ar dažādiem mācību priekšmetiem un nodarbībām, piemēram, ar mākslu saistītās stundās, ētikas un pilsoniskās izglītības stundās, kā arī citos izglītojošos pasākumos, piemēram, projektos, skolu tematiskajās nedēļās, skolas vai klases ceļojumos un ekskursijās u.c. Skolotāju uzdevums ir pielāgot nodarbības un spēles dažādo mācību programmu saturam un atšķirīgām situācijām. Mēs neieteicam piedāvāt nodarbību tekstus skolēniem bez jebkādām instrukcijām, taču pēc skolotāju ievadvārdiem un ar viņu atbalstu skolēni var patstāvīgi apgūt materiālus, Reģistru, uzdevumus un spēles.
Nodarbību struktūra
Visām tīmekļa vietnē publicētajām nodarbībām ir vienota struktūra. Rokasgrāmatas beigu daļa iepazīstina ar katras nodarbības sadaļām un raksturo to lomu.
- Īss ievads iepazīstina ar nodarbības tēmu. 2-3 teikumos ir dots satura kopsavilkums. Tīmekļa vietnē īsais kopsavilkums seko uzreiz aiz virsraksta, palīdzot lietotājiem saprast stundas tēmu.
- Tiek uzskaitīti svarīgi nodarbībā lietotie jēdzieni. Šeit tie netiek izskaidroti un dažkārt arī tekstā netiek precīzi definēti, taču tie ir būtiski tēmas izpratnei. Tādēļ skolotāja uzdevums ir tos izskaidrot vai arī skolēni tos mēģina definēt izglītojošajā procesā, vai arī ar skolotāja atbalstu sameklē internetā.
- Nodarbības sākumā ieteiktās kompetences ir mācību rezultāti, kuri skolēniem būtu jāsasniedz nodarbības rezultātā: lasot tekstus, pārlūkojot Reģistru, izpildot uzdevumus, piedaloties spēlēs un apspriežot tēmu ar skolotāju un vienaudžiem. Ideālā gadījumā šīs darbības vada vai arī veicina skolotājs, tādēļ viņai vai viņam vajadzētu paturēt prātā (iespējamos) rezultātus un, protams, pievienot jaunus, atkarībā no klases aktivitātes. Kompetences ir svarīga izglītojoša pieeja, kas ir saistīta ar Courage nodarbībās pielietoto uz aktivitātēm balstīto pedagoģiju. Tā norāda, ka skolotājam jāuztver nodarbības ne tikai kā izskatāmā tēma, bet gan kā ceļojums, kas skolēnos mācīšanās procesā attīsta atšķirīgas zināšanas, attieksmes un prasmes. Plānojot izglītojošo procesu, ir lietderīgi paturēt prātā mācīšanās rezultātus, ne tikai nodarbību jaunu zināšanu iegūšanas kontekstu.
- Nodarbības pamatteksts ir līdzīgs rokasgrāmatas tekstam, vienīgi tajā ir vairāk interaktīvo elementu. Tēmas ir iedalītas sadaļās. Pēc zināmas sagatavošanas skolotājs var uzdot skolēniem izlasīt sadaļu, bet ir ieteicams, lai viņa vai viņš stādītu priekšā teksta saturu vai daļas. Pēc skolotāja skaidrojumiem skolēni varēs atgriezties pie teksta un viņiem būs vieglāk ar to strādāt. Teksts pats par sevi daļēji ir iepazīstināšana ar vēsturiskiem faktiem, cilvēkiem, procesiem un avotiem, kas apkopo un izskaidro tēmu saprotamā veidā, bet tas arī bieži vien rosina skolēnus domāt vai arī aplūkot Reģistra saturu. Skolotāji var izmantot tekstu un tajā noformulētos jautājumus, lai sekmētu individuālu darbu, grupu diskusijas vai sarunas klasē. Reģistrs un tā saites ir organiska nodarbību sastāvdaļa, un tās piedāvā daudz bagātāku materiālu studijām, nekā pašas nodarbības teksts. Reģistrs arī dod skolēniem bezgalīgas iespējas meklēt un padziļināt zināšanas, izmantojot visdažādākās tajā iekļautās kolekcijas. Atkarībā no atvēlētā laika, pēc iepazīstināšanas un/vai skolēnu individuālas lasīšanas skolotājs stundas laikā var strādāt kopā ar skolēniem Reģistrā – meklēt, lasīt, interpretēt, izmantojot individuālu, pāru, grupu un visas klases darbu, un pēc tam viņa vai viņš var uzdot skolēniem jaunus (atšķirīgus) uzdevumus, lai izmantotu Reģistru individuāli vai grupās (kā mājas darbu vai projekta darbu). Daži uzdevumi nodarbību beigās ir piemēri, kā Reģistru var pielietot tālākām mācībām. Ideālā variantā skolēni gūs prieku, izmantojot nodarbību tekstus, Reģistru un tīmekļa vietni, un jo vairāk tie patiks, jo vairāk viņi turpinās pētīt un mācīties pēc stundām. Šeit aprakstītais process var jūtami atšķirties, piemēram, ja skolotājs izmanto materiālus projektam vai arī mācību ceļojuma laikā utt. Šis apraksts (un nodarbības teksts) ir tikai iespējamā maršruta melnraksts.
- Uzdevumi piedāvā tikai dažus piemērus tam, kā sekmēt skolēnu aktivitāti un mācību procesu. Tie parasti ir saistīti ar Reģistru un/vai skolēnu pašu kontekstu. Skolotājs var uzdot šos vai arī sagatavot līdzīgus vai atšķirīgus uzdevumus saviem skolēniem, zinot viņu apstākļus, vajadzības un kompetences. Ir būtiski procesa plānošanā domāt par aktivitātēm un uzdevumiem, jo šajās nodarbībās kompetences var iegūt darbojoties, nevis vienkārši lasot tekstu. Darbības jāplāno, atbilstoši kompetencēm, kuras skolotājs vēlas attīstīt.