Atrašanās vieta

• Rīga Bezdelīgu iela 1, Latvia LV-1048
  Parādīt kartē

Valodas

• krievu
• latviešu

Mājaslapa

• http://www.archiv.org.lv/index3.php?id=9099

Kolekcijas nosaukums

• Latvijas Rakstnieku savienība

Izcelsme un kultūras darbība

• Latvijas Padomju rakstnieku savienība bija nozīmīga kultūras organizācija. To izveidoja 1940. gada oktobrī kā Latvijas PSR Rakstnieku savienību, kad tās pirmie 13 biedri parakstīja dibināšanas deklarāciju. Organizācijas statūtus sastādīja, balstoties uz PSRS Rakstnieku savienības statūtiem, un šīs organizācijas emisāriem bija būtiska loma RS dibināšanā. 1941. gada 14.-16. jūnijā notika RS pirmā konference, kas sevi pārdēvēja par kongresu, un tajā organizāciju sāka saukt par Latvijas Padomju rakstnieku savienību. Ar šo nosaukumu organizācija pastāvēja līdz 10. kongresam 1990. gada 24.-25. maijā, kad tā pieņēma jaunu nosaukumu - Latvijas Rakstnieku savienība. Nedēļu pēc 1. kongresa sākās PSRS - Vācijas karš, rakstnieki, kas atbalstīja padomju varu, evakuējās uz Krieviju. Daži no organizācijas dibinātājiem palika Latvijā un 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Rietumiem. 1944. gadā, padomju varai atgriežoties Latvijā, Rakstnieku savienības darbību atjaunoja. Rakstnieki, kas kara laikā atradās padomju aizmugurē vai arī karoja Padomju armijā, līdz pat 60. gadu vidum veidoja RS vadību, un viņiem bija būtiska loma Latvijas sovjetizācijā un sociālistiskā reālisma metodes uzspiešanā.  
  Piecdesmitajos un sešdesmitajos gados literatūrā ienāca jauna talantīgu dzejnieku, prozistu un dramaturgu paaudze, kas vēlējās lielāku radošo brīvību, pirmspadomju Latvijas kultūras mantojuma atgriešanos apritē, kā arī intelektuālo apvāršņu paplašināšanu, apgūstot pasaules literatūras aktualitātes. 1965. gada decembrī RS 5. kongresā viņi panāca to, ka vēlēšanās tika izbalsoti pieci odiozākie valdes locekļu kandidāti un jaunā paaudze ieguva spēcīgās pozīcijas organizācijas vadībā. Latvijas Komunistiskās partijas Centrālajai komitejai gribot negribot nācās samierināties ar šīm pārmaiņām, kā arī ar cenzūras, Jāņu aizlieguma u.c. kritiku kongresa dalībnieku runās. RS nākošajās divās desmitgadēs veidojās par organizāciju, kuru respektēja kā sabiedrība, tā arī varas iestādes. Dažos gadījumos tā spēja aizsargāt savus biedrus vai arī organizācijas korporatīvās intereses. RS nebija tiešā opozīcijā varas iestādēm, tās parastākā taktika bija pielāgošanās. Līdz ar perestroikas sākumu RS, tāpat kā citas t.s. radošās savienības, kļuva par pārmaiņu priekšposteni. Tas izpaudās 1988. gada 1.-2. jūnijā notikušajā radošo savienību plēnumā, kurā radošā inteliģence asi kritizēja Latvijas PSR vadības politiku. Turklāt šajā pasākumā pirmo reizi no oficiālas tribīnes izskanēja, ka 1940. gadā Latviju okupēja PSRS. RS bija vērā ņemama loma Latvijas Tautas Frontes (LTF) izveidošanā. LTF bija noteicošā loma nacionālajā atmodā un cīņā par neatkarības atjaunošanu.
  
  Latvijas Padomju rakstnieku savienības dokumentu kolekcija sāka veidoties saistībā ar organizācijas izveidošanu 1940.-1941. gadā, bet sistemātiski dokumenti sāka uzkrāties pēc tās darbības atjaunošanas 1944. gadā. Lielākā daļa kolekcijas dokumentu atspoguļo RS darbību no sešdesmitajiem līdz deviņdesmito gadu sākumam.

Satura apraksts

• Kolekcija sastāv no kongresu protokoliem un stenogrammām, valdes un sekretariāta sēžu protokoliem, RS sekciju (dzejas, prozas, dramaturģijas, kritikas, tulkotāju, krievu literatūras) sēžu protokoliem, Jauno literātu apvienības materiāliem, RS konsultantu atsauksmēm par iesūtītajiem manuskriptiem, sarakstes ar PSRS Rakstnieku savienību un citu republiku savienībām, Literatūras propagandas biroja un Rakstnieku kluba materiāliem, finanšu dokumentācijas. No kultūras pretestības viedokļa interesantākā dokumentu daļa ir kongresu, valdes sēžu un sekciju sēžu protokoli in stenogrammas.

Saturs

• pelēkā literatūra (regulāri arhīva dokumenti, tādi kā brošūras, biļeteni, skrejlapas, ziņojumi, izlūkošanas dokumenti, dokumentācija, darba dokumenti, sapulču protokoli): 500-999

Operators/-i

• Latvian State Archive of the Latvian National Archives

Īpašnieks/-i

• Latvijas Rakstnieku savienība

Darbības ģeogrāfiskais mērogs pēdējā laikā

• starptautisks

Temati

• literatūra un literatūras kritika

Izveidotāji

• Latvijas Rakstnieku savienība

Izveidošanas datums

• 1940

Izveidošanas vieta

• Riga, Latvia
  Parādīt kartē

Satura veidotāji

• Latvijas Rakstnieku savienība

Krājējs/-i

• Latvijas Rakstnieku savienība

Svarīgi notikumi kolekcijas vēsturē

• Latvijas Padomju rakstnieku savienības dokumentu nodošana Latvijas Valsts arhīvam

Nozīmīgi vienumi

• Latvijas Padomju rakstnieku savienības 5. kongresa materiāli, 1965. gads

Piekļuves veids

• publiski pilnībā pieejams

Daļa no tīkla

• Latvijas Nacionālais arhīvs

Ieraksta autori

• Bleiere, Daina

Atsauču saraksts

Māris Čaklais (2000). Laiks iegravē sejas: uzmetumi memuāriem. Rīga: Jāņa Rozes apgāds.

Inta Čaklā (2002). Kā dzeja izlauzās brīvība. No "Stāsta par Knuta Skujenieka grāmatas neizdošanu". In: Rita Luginska, Saulcerīte Viese (Sast.). Grāmatas aizkulises: Apceres, dokumenti, intervijas, atmiņas. Rīga: Sol Vita, pp. 74-95.

Ilgonis Bērsons (2006).Auseklītis zem āmura un kāškrusta: rakstnieku soļi divos lūzumgados (1940-1941). Rīga: Sol Vita.

Ieva Heimane, red. (2010). Radošo savienību plēnums. 1. un 2. jūnijs. Rīga: Jumava.

Silvija Radzobe (2017). "Kosmopolītu" lieta un Aleksandrs Čaks: dokumentāla hronika ar komentāriem. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.