Atklātā vēstule "Draugi, biedri un kolēģi!", uzrakstīta 1965. gada janvārī Mordovijā, bija visai asi uzrakstīts lūgums kolēģiem literātiem iestāties par Knutu Skujenieku, jo "kultūra nepastāv bez kultūras nesējiem, ... ir jācīnās par katru no tiem, nevis jāpalīdz viņus morāli un fiziski iznīcināt". Vēstule  parāda, ka apcietinājumā Skujenieks bija garīgā ziņā kļuvis brīvāks nekā viņa fizisko brīvību baudošie kolēģi, lai gan 1960. gados viņu vēlēšanās pretoties varas uzpiestajiem noteikumiem, bija izteiktāka nekā 1970. gados, un Rakstnieku savienības atbalsts Skujeniekam, 1965. un 1968. gadā apspriežot viņa ieslodzījumā uzrakstītos dzejoļus, to pierāda.