Knuts Skujenieks (dz. 1936) ir latviešu dzejnieks un disidents. 1962. gadā viņu arestēja un piesprieda 7 gadus par pretpadomju darbību. Kolekcija atspoguļo visu viņa radošo darbību, taču īpaša tās daļa ir ieslodzījumā Mordovijā radītie manuskripti: dzeja un citi literāri teksti, sarakste ar sievu un kolēģiem, citi dokumenti, kas atspoguļo dzejnieka poētiskās valodas un politiskās apziņas attīstību.
Kolekciju veido dzejnieka, tulkotāja un publicista Knuta Skujenieka 2009.-2014. gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Alekseja Apiņa Reto grāmatu un rokrakstu lasītavai nodotie dzejoļu un literatūrkritisko rakstu manuskripti, sarakste ar latviešu un ārzemju rakstniekiem, biogrāfiskie materiāli, fotogrāfijas, personīgie dokumenti. Dokumenti ataino visu viņa radošās dzīves gājumu, bet īpaši vērtīgi ir rokraksti un dokumenti no viņa ieslodzījuma laika Mordovijā politieslodzīto nometnē 1962.-1969. gadā. Skujenieku arestēja un piesprieda par pretpadomju darbību septiņu gadu cietumsodu, lai gan pat atbilstoši tā laika padomju likumdošanai notiesāšanai nebija pamata. Centieni panākt lietas pārskatīšanu nevainagojās ar panākumiem. Tā kā K. Skujenieks kategoriski atteicās atzīt savu notiesāšanu par pamatotu, viņam nācās pavadīt ieslodzījumā visu piespriesto termiņu. K. Skujenieka arests un notiesāšana acīmredzot bija brīdinājums jauniešiem, kas vēlējās panākt lielākas politiskās brīvības un kas nebija apmierināti ar neostaļinistiskajām tendencēm kultūras dzīvē pēc 1959. gada nacionālkomunistu sagrāves Latvijā. Viens no aresta iemesliem varēja būt arī tas, ka jaunie literāti sakarā ar to, ka 1962. gadā bija jānotiek Rakstnieku savienības kongresam, sprieda par nepieciešamību nomainīt RS konservatīvo vadību (tas tika izdarīts 1965. gada decembrī). Ieslodzījuma laikā, atrodoties nometnē Mordovijā, no 1963. līdz 1969. gadam K. Skujenieks uzrakstīja aptuveni tūkstoti dzejoļu, tulkoja dzeju un prozu no dažādām valodām, kuras intensīvi apguva. Viņš radīja savu īpašo dzejas valodu. Skujenieka cietumniecības laiku būtiski atviegloja tas, ka par viņa ieslodzījumu uzzināja Amnesty International, par to ziņoja Rietum radiostacijas. Būtisku atspaidu sniedza arī kolēģu Vizmas Belševicas, Imanta Auziņa, Māra Čaklā u.c. atbalsts, kas izpaudās kā viņu sarakstē ar K. Skujenieku, tā arī tajā apstāklī, ka ieslodzījuma laikā divreiz (1965. un 1968. gadā) RS dzejas sekcija oficiāli apsprieda viņa dzejoļus. Jau ieslodzījuma laikā K. Skujenieka dzejoļus daudzi zināja un lasīja pārrakstītus ar roku vai arī ar rakstāmmašīnu. Kad K. Skujenieks atgriezās Latvijā, viņu jau pazina kā vienu no spilgtākajiem sava laika dzejniekiem, taču ieslodzījuma laika dzejoļu publikācijai grāmatā tika likti šķēršļi, un tā notika tikai 1990. gadā, kad publicēja dzejoļu krājumu “Sēkla sniegā”, kurā bija atlasīti apmēram piektā daļa no Mordovijas laikā uzrakstītā. Pēc ieslodzījuma uzrakstītie dzejoļi dažkārt tika publicēti periodikā, bet 1979. gadā grāmatā "Lirika un balsis", kopā ar citu tautu dzejnieku darbu atdzejojumiem. K. Skujeniekam neatļāva stāties algotā darbā Universitātē un Zinātņu akadēmijā, tādēļ viņš pievērsās dzejas un prozas tulkojumiem, bieži vien izvēloties dzejniekus, kas tikuši vajāti savas politiskās pārliecības dēļ (Federiko Garsija Lorka, Janis Ricos). K. Skujenieks aicināja savus jaunākos kolēģus mācīties svešvalodas un tulkot no tām, tādējādi paplašinot arī latviešu dzejas apvārsni. Viņš arī publicēja literatūrkritiskus rakstus un 70. gados bija viens no pirmajiem Latvijā, kas mūsdienīgā līmenī pievērsās folkloras interpretācijām. Sākoties nacionālajai atmodai, K. Skujenieka stingrā nostāja pret padomju režīmu un nopelni latviešu literatūras labā tika pilnībā atzīti, viņš arī ieguva iespēju izbraukt uz ārzemēm un brīvi sazināties ar kolēģiem no citām valstīm. Viena no viņa dzejas tēmām bija iekšējās brīvības saglabāšana neciešamajos ieslodzījuma apstākļos, un kolekcijas manuskripti to apliecina. Dokumentu kolekcija ataino arī K. Skujenieka politisko darbību Atmodas laikā un plašos kontaktus ar ārzemju literātiem. Kolekcija tiek glabāta Nacionālajā bibliotēkā kā viena vienība.
Satura apraksts
Kolekciju veido 352 vienības: rokraksti, fotogrāfijas, sarakste, oficiāli dokumenti u.c., kas atspoguļo Knuta Skujenieka radošo darbību no 20. gadsimta 60. gadiem līdz 21. gadsimtam. Būtisku kolekcijas daļu veido rokraksti un dokumenti, kas tapuši ieslodzījuma laikā Modrovijas politieslodzīto nometnēs 1962.-1969. gadā. Tie atspoguļo viņa veidošanos par dzejnieku ar izteiktu pilsonisko apziņu un ar savu īpašo dzejas valodu, viņa plašās kultūras intereses, protestu pret totalitārismu un visa veida apspiestību. Kolekcijas materiāli ir nozīmīgi arī ar to, ka tie parāda K. Skujenieka kolēģu aktīvos centienus sniegt morālu un intelektuālu atbalstu kā privātā, tāa rī oficiālā līmenī. 1970-tajos un 1980-tajos gados radītie materiāli atspoguļo K. Skujenieka plašos kontaktus ar kolēģiem Padomju Savienībā, kā arī ārzemēs. Pēdējie gan bija ierobežoti, jo K. Skujeniekam nebija atļauts izbraukt ārpus PSRS. Rokraksti parāda viņa literārkritisko darbību, ieguldījumu dzejas tulkošanā, darbību fokloristikas laukā. Tas viss bija daļa no latviešu kultūras centieniem izlauzties no padomju varas iestāžu un ideoloģijas uzliktajiem ierobežojumiem, apzinoties sevi kā daļu no globālajiem kultūras procesiem.
Skujenieks, Knuts. 2016. Seed in Snow. Introduction and English translation by Bitite Vinklers. Rochester, NY: BOA Editions, Ltd.
Skujenieks, Knuts. 2018. All I Have is Words. Translated from the Latvian by Margita Gailitis. Toronto, Buffalo, Lancaster (U.K.): Guernica World Editions.
Čaklā, Inta, sastādītāja. 2012. Kro-Kro: Knuta un Intas Skujenieku vēstules. 1963-1969. Rīga: Laika Grāmata.
Bitite Vinklers. Introduction. In: Seed in Snow. Poems by Knuts Skujenieks. Rochester, NY: BOA Editions, 2016, p. 9
Skujenieks, Knuts, interview by Bleiere, Daina , July 24, 2017, January 24, 2017. COURAGE Registry Oral History Collection
Mintaurs, Mārtiņš, interview by Bleiere, Daina , January 03, 2018. COURAGE Registry Oral History Collection
