Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās Komitejas (LKP CK) 1957. gada 9.-10. oktobra plenārsēdes stenogramma labi atspoguļo ideoloģisko cīņu, kura norisinājās Latvijā šajā laikā, tajā skaitā starp konservatīvo LKP CK nomenklatūras daļu un liberālākiem spēkiem partijā. Tika diskutēts par situāciju tēlotājā mākslā, literatūrā, tās atspoguļojumu presē un citiem jautājumiem, kā arī vispār par inteliģences noskaņojumu. Uz kopīgo noskaņojumu visai būtisku iespaidu bija atstājuši 1956. gada notikumi Ungārijā un Polijā. Lielākā daļa runātāju plēnumā pārstāvēja konservatīvos spēkus, kas žēlojās par "formālismu" un "buržuāzisko nacionālismu", par to, ka komunistus nelaižot pie vārda mākslās kritikā, kā arī par to, ka daudzi Maskavas funkcionāri netieši atbalstot liberālās tendences. Kopējā noskaņa plēnumā liecināja, ka šajā laikā konservatīvie atradās aizstāvēšanās pozīcijās, tomēr viņiem izdevās pāriet pretuzbrukumā 1959. gada jūlija plēnumā, kad liberālākie spēki cieta sakāvi.