Kurts Fridrihsons (1911-1991) bija latviešu gleznotājs, personība, kura bija izpelnījusies plašu atzinību un cieņu darbu mākslinieciskās kvalitātes un intelektuālās neatkarības dēļ. Pirms Otrā pasaules kara viņš neilgu laiku pavadīja Parīzē, kur iepazinās ar vairākiem māksliniekiem un literātiem, piemēram, rakstnieku Andrē Židu (André Gide) un gleznotāju Andrē Derēnu (André Derain). 1945. gada rudenī Fridrihsons un vairāki viņa draugi sāka satikties pirmdienās, izveidojot sava veida literāru salonu, kurā tika apspriesti dažādi mākslas un literatūras temati. Šīs tikšanās turpinājās apmēram līdz 1947. gada pavasarim. 1951.gada sākumā LPSR Valsts drošības ministrija arestēja 12 cilvēkus no mākslas, literatūras un teātra aprindām: Kurtu Fridrihsonu, Elzu Stērsti (1885-1976), Ievu Birgeri (1916-2002), Arnoldu Stubavu (1910-1958) un viņa sievu Irmu Irīnu Stubavu (1908-1999), Maiju Silmali (1924-1973) un viņas vīru Miervaldi Ozoliņu (1922-1999), Alfrēdu Sausni (1900-1994) un viņa sievu Eleonoru Sausni (1910-1969), Mirdzu Lībieti-Erss (1924-2008), Skaidrīti Sirsoni (1920-1998) un Gustavu Bērziņu (1910-?). Pirmajiem trīs piesprieda 25 gadus sevišķā režīma nometnē, pārējiem – no 7 līdz 10 gadiem. Visiem, izņemot M. Lībieti-Erss, kopīga apsūdzība bija dalība literārajos vakaros, kurus čekisti nodēvēja par “reakcionāru pretpadomju grupu”. Fridrihsonam piesprieda 25 gadus sevišķajā nometnē. Viņš atradās ieslodzījumā 1951.–1956. gadā nometnē Omskas apgabalā. K. Fridrihsona barakas biedri bija vairāki cilvēki no intelektuālajām un mākslinieciskajām aprindām, piemēram, krievs Nikolajs Gumiļovs, lietuvieši Antans Kučingis (Antanas Kučingis) un Vincs Steponavičs (Vincas Steponavičius). K. Fridrihsons izmantoja ikvienu iespēju, lai nezaudētu profesionālās iemaņas un saglabātu intelektuālo integritāti. Viņš lūdza, lai sieva atsūta viņam zīmuļus, otas, ūdenskrāsas, papīru. Viņš esot uzzīmējis ļoti daudz ieslodzījuma biedru portretu pastkartes formātā, lai viņi varētu tos aizsūtīt uz mājām tuviniekiem. K. Fridrihsons ieslodzījuma laikā radīja 3500 akvareļus. 1476 no tiem viņa mantinieki Gundega Repše un Jānis Spalviņš uzdāvināja Latvijas Okupācijas muzejam 2003. un 2006. gadā. Daļa no akvareļiem ataino Gulaga nometņu apkaimi, tomēr lielāko daļu ir rosinājuši iespaidi par literāriem darbiem, teātri, atmiņas par vietām, kuras Kurts Fridrihsons bija kādreiz apmeklējis (piemēram, Parīze), iedomātas Tuvo Austrumu un Skandināvijas ainavas, Ziemeļamerikas indiāņi u.c. Šo akvareļu tēmas un stilu pēc atgriešanās Latvijā mākslinieks turpināja izkopt akvareļos un flomāstera zīmējumos. Pēc mākslinieka atgriešanās Latvijā oficiālās mākslas pārvaldības institūcijas viņu sākumā ignorēja, pirmā izstāde notika tikai 1969. gadā. Tomēr K. Fridrihsons vienmēr atradās Latvijas intelektuālās dzīves centrā, viņam bija ievērojama neformālā ietekme kā mākslinieku aprindās, tā arī plašākā sabiedrībā.