“Es rakstu to, ko rakstu, valsts izdevniecības publicē no tā, ko tās grib, un tomēr es publicēju savu darbu, tā, kā varu.” 1974. gadā Ģerģs Konrāds rezumēja cenzūras funkcionēšanu intervijā Rietumvācijas žurnālam “Die Zeit”. Disidentisko autoru un aktīvistu Konrādu valsts vara regulāri vajāja kopš septiņdesmito gadu sākuma. Viņa darbus vai nu nepublicēja, vai arī publicēja pēc rūpīgas cenzēšanas. Viņa romānu “Pilsētas būvētājs” 1977. gadā Ungārijā varēja nopublicēt tikai ar vērā ņemamiem saīsinājumiem un pārveidojumiem, kurus uzspieda cenzors. Gābors Klaničajs, jauns intelektuālis, kas interesējās par kontrkultūru, saglabāja vienu Konrāda romāna eksemplāru. Šī grāmata ir unikāla, jo savā personīgajā eksemplārā Klaničajs pats ielaboja vietas, kuras cenzors bija izņēmis vai arī licis pārveidot. Tajā laikā aizliegto vai cenzūrai pakļauto darbu oriģinālie teksti bija pieejami manuskriptos vai mājās pagatavotās kopijās, ar kurām apmainījās opozīcijas aprindās. Šeit izstādītā grāmata dokumentē vēlmi apspiest kultūru, bet tā arī demonstrē individuālu pretestības aktu.